Šmeihela kļūdas atstāj Leicester City bez Čempionu līgas, Tottenham tiek Konferenču līgā, Agvero atvadīšanās
Anglijas Premjerlīgas sekotāji pēdējā kārtā varēja izbaudīt Leicester City (66 punkti), Liverpool (66 punkti) un Chelsea (67 punkti) cīņu par divām atlikušām vietām Čempionu līgā. Kā arī noskaidrojās, kurš pievienosies vienai no šīs trijotnes Eiropas līgā, un kurš pārstāvēs Angliju jaunajā Eiropas Konferenču līgā, uz ko ar vairākām vai mazākām izredzēm pretendēja West Ham, Tottenham, Everton un Arsenal. Visas spēles sākušās vienā laikā.
Liverpool, pēc izgāztās sezonas vidus, uzņēma ātrumu tuvāk beigām, uzvarot astoņās spēlēs no desmit, tai skaitā pēdējā kārtā pret Crystal Palace, pateicoties diviem Sadio Manē vārtiem (2:0), ieņemot trešo vietu tabulā.
Aizraujošāka izvērtās ceturtās vietas īpašnieces noskaidrošana. Chelsea pie nospiedoša pārsvara (bumbas kontrole 72% pret 28%, 23 sitieni vārtu virzienā) ar rezultātu 1:2 piekāpās pret Aston Villa, tikmēr Leicester City, neskatoties uz Kaspera Šmeihela ielaistiem vārtiem starp kājām, pateicoties diviem Džeimija Vārdija precīziem 11 metru soda sitieniem bijusi vadībā ar rezultātu 2:1. Pie šāda iznākuma tieši Leicester City dotos uz Čempionu līgu, bet tad 76' minūtē sekoja vēl viena Šmeihela kļūda – dāņu vārtsargs neveiksmīgi nospēlēja pie centrējuma no stūra sitiena, raidot bumbu savos vārtos (2:2). Lai tiktu Čempionu līgā, Leicester City derēja tikai un vienīgi uzvara, bet izskatījās, ka šie negaidīti ielaistie vārti demoralizējuši spēlētājus, un spēles beigās Garets Beils panācis 4:2 par labu savai komandai, līdz ar ko uz Čempionu līgu dosies arī Chelsea, kas kopš Tomasa Tuhela nākšanas pie stūres cieta vien 3 zaudējumus 19 spēlēs. Leicester City pavadīja Čempionu līgas zonā 36 kārtas, bet nestabils sniegums pēdējās deviņās spēlēs (no kurām zaudētas piecas) ir dārgi atmaksājies.
Ņemot vērā West Ham pārliecinošu uzvaru pār Southampton ar rezultātu 3:0 un iegūto 6.vietu, intriga palikusi par vietu Eiropas Konferenču līgā. Everton bez ierunām piekāpās Manchester City (0:5), Arsenal pārspējis Brighton ar rezultātu 2:0 un varētu doties uz Konferenču līgu, ja ne augstāk minētais Garets Beils, kura divi vārtu guvumi nobīdīja Arsenal uz 8.vietu, atstājot vienību bez Eirokausiem pirmo reizi kopš 1995.gada.
Pēdējo spēli Manchester City rindās Premjerlīgā aizvadījis tās ilggadējs uzbrucējs Serhio Agvero. Diemžēl laiks nevienu nežēlo, un argentīniešu uzbrucējs šosezon nomocījies ar savainojumiem, kā arī izslimojis koronavīrusu, un zaudējis konkurenci par vietu pamatsastāvā, līdz ar ko iepriekš tika paziņots, ka līgums ar Agvero pagarināts nebūs. Tomēr aiziet cienīgi Agvero izdevās pa pilno – divi vārtu guvumi pret Everton, kā arī tika pārspēts kādreizējā Manchester United uzbrucēja Veina Rūnija rekords, kas saistīts ar vārtu guvumiem Premjerlīgā viena kluba rindās. Agvero Manchester City kreklā izcēlies ar 184 vārtiem. Tuvākajam sekotājam Harijam Keinam, kurš kļuvis par šīs sezonas labāko bombardieri un asistentu (23 vārti un 14 rezultatīvas piespēles), ir 166 vārti Tottenham rindās, bet pats uzbrucējs izteicis vēlmi pēc šīs sezonas mainīt klubu.
Manchester United var sev ienest šo sezonu aktīvā, pirmo reizi kopš 2018.gada ieņemot otro vietu un ne reizi nezaudējot viesos, ko līdz šim Anglijas augstākajā līgā panāca vien Preston North End 1889.gadā, kā arī Arsenal 2002-jā un 2004.gadā. Mančestras vienības pussargs Brunu Fernandešs atzīmējies ar 28 vārtiem visos turnīros, kas viņam ļāva pārspēt Frenka Lemparda rekordu, saistītu ar Premjerlīgas pussarga vārtu guvumu skaitu visos turnīros vienas sezonas ietvaros.
Straujš pakāpiens izdevies West Ham, kura pagājušā sezonā cīnijusies par izdzīvošanu, bet šo sezonu pabeidza 6.vietā, izcīnot vietu Eiropas līgā, pie tam aktīvi cīnoties arī par vietu Čempionu līgā. Īpaši vērts atzīmēt Džese Lingārdu, kurš komandai pievienojās sezonas vidū uz īres tiesībām, pirms tam neaizvadot nevienu spēli, un 16 spēlēs izcēlies ar 9 vārtiem.
Kā arī var būt gandarīta par savu sniegumu Leeds United, kas atgriezusies Premjerlīgā pēc 16 gadu spēlēšanas zemākās līgās, un atzīmējās ar uzvarām pār Tottenham (3:1), Manchester City (2:1) un Leicester City (3:1), ieņemot 9.vietu tabulā un apstājoties vien 3 punktu attālumā no vietas Eiropas Konferenču līgā.
Pretēji West Ham, strauji regresējusi Sheffield United, no 9.vietas pagājušosezon nokrītot uz pēdējo, 38 spēlēs ciešot 29 zaudējumus.
Wolverhampton Wanderers pārsteidza iepriekšējās divās sezonās, ieņemot 7.vietu. Liela nozīme komandas panākumos bija Raula Himenesa un Djogu Žotas sniegums. Bet portugāļu uzbrucējs devies uz paaugstinājumu Liverpool, savukārt meksikāņu uzbrucējs 10.kārtas spēlē dabūjis galvaskausa savainojumu, līdz ar to noslēdzot sezonu.
Kā arī šī sezona paliks atmiņā ar notikumiem ārpus laukuma, tai skaitā – fanu nekārtības pirms Manchester United un Liverpool spēles, kas noveda pie šīs spēles pārcelšanas, fanu protesti ap dažu klubu pievienošanos Eiropas Superlīgai, kā arī dažiem spēlētājiem adresētie rasistiska satura teksti un draudi soctīklos, kas noveda pie sociālo tīklu lietotņu īslaicīgas boikotēšanas.
Pēdējo minūšu drāma - 1.FC Koln aizsūta Werder uz 2.Bundeslīgu, Berlīnes Union izrauj vietu Eirokausos, Levandovskis pārspēj Millera rekordu
Pirms Vācijas Bundeslīgas pēdējās kārtas palika nenoskaidrots, kura komanda pārstāvēs Vāciju jaunajā Eiropas Konferenču līgā, kā arī kas dosies uz pārspēlēm ar 2.Bundeslīgas trešās vietas īpašnieci, un kas izkritīs pa taisno. Tāpat Minhenes Bayern un personīgi Roberta Levandovska faniem bijusi sava intriga – vai poļu uzbrucējs spēs pārspēt leģendārā Gerda Millera vārtu guvumu rekordu. Visas spēles sākušās vienā laikā.
Uz vietu Eiropas Konferenču līgā ar dažādām izredzēm pretendēja četras komandas – Berlīnes Union (47 punkti), Minhengladbahas Borussia (46 punkti), kā arī Stuttgart un SC Freiburg (pa 45 punktiem). Abām pēdējām vienībām derēja tikai uzvara, un vajadzēja cerēt uz to, ka konkurenti zaudēs punktus, bet savās spēlēs Stuttgart un SC Freiburg cieta zaudējumus attiecīgi pret Bīlefeldes Arminia (0:2) un Frankfurtes Eintracht (1:3). Līdz pat pašam kompensācijas laikam 7.vietā atradās Borussia, kas bijusi vadībā pret Brēmenes Werder (4:2), savukārt Berlīnes Union pie rezultāta 1:1 gandrīz ielaida otrus vārtus pret RB Leipzig, tomēr glāba vārtu stabs. Tomēr jau pēc minūtes gavilēja Union spēlētāji un uz tribīnēm sanākuši 2000 atbalstītāji – komandas labākais bombardieris Makss Kruze ar precīzu sitienu ar galvu atnesa uzvaru (2:1), kas pacēla Union uz 7.vietu. Berlīnes vienība Bundeslīgā aizvada vien otro sezonu, bet jau spēja kvalificēties Eirokausiem. Interesanti gan, ka Union šī nebūs pirmā Eirokausu pieredze – pirms Vācijas apvienošanās komanda divas reizes pārstāvēja Austrumvāciju Intertoto kausā, bet 20 gadus atpakaļ, esot 3.līgas vienība, iekļuva Vācijas kausa finālā, izcīnot vietu UEFA kausā.
Dramatiska izvērtās arī cīņa par izdzīvošanu. Bīlefeldes Arminia (34 punkti),kā jau tika pieminēts augstāk, prata pārspēt Stuttgart, un saglabāja vietu Bundeslīgā. Brēmenes Werder (31 punkts) un 1.FC Koln (30 punkti) līdz pēdējam mēģināja noskaidrot, kurš dosies uz pārspēlēm, bet kurš izkritīs pa taisno. Neskatoties uz bezcerīgu sniegumu pret Minhengladbahas Borussia, tieši Brēmenes Werder tuvāk spēļu beigām ieņēma 16.vietu, pateicoties labākai vārtu starpībai – Ķelnes vienībai derēja tikai un vienīgi uzvara pret Schalke 04, bet bumba nekādīgi nelidoja vārtos (viens vārtu guvums tika atcelts ar VAR lēmumu). Izšķīrās viss 86' minūtē, kad 1.FC Koln aizsargs Sebastjans Bornau izvirzīja savu komandu vadībā (1:0). Pašā spēles izskaņā glābt Werder varēja Schalke 04 vārtsargs, kurš devies uz stūra sitiena izpildi, bet ar galvu raidīja bumbu nedaudz garām vārtiem. Līdz ar to 1.FC Koln divās spēlēs tiksies ar Holstein Kiel, lai noskaidrotu, kurš nākošsezon spēlēs Bundeslīgā, bet Brēmenes Werder, kas šī gadsimta pirmajā desmitgadē skaitījās par vienu no stiprākām Vācijas komandām, pamet Bundeslīgu pirmo reizi 41 gadu laikā. Vainot brēmenieši var tikai sevi – 1 punkts pēdējās deviņās spēlēs, kamēr zemāk esošās vienības cīnījās par izdzīvošanu, ne pie kā laba nevarēja novest.
Neiztika bez drāmas arī Minhenes Bayern spēle pret Augsburg, kurā vienīgā intriga bijusi ap Robertu Levandovski un viņa iespēju pārspēt Gerda Millera 49 gadus ilgu rekordu. Bija redzams, cik ļoti vēlas poļu uzbrucējs to izdarīt, kopumā veicot 8 sitienus. Un, līdzīgi kā Holivuda filmās ar laimīgām beigām, 89' minūtē Levandovskis nonācis pirmais pie Augsburg vārtsarga atvairītās bumbas un raidīja to tukšos vārtos, uzstādot gala rezultātu 5:2 un uzreiz nonākot komandas biedru apskāvienos. Līdz ar to jauns Bundeslīgas rekords priekš nākotnes paaudzēm sastādīs 41 vārtus. Tāpat šī spēle bijusi pēdējā Minhenes Bayern rindās priekš virknes ilggadējiem komandas spēlētājiem – Dāvida Alabas, Žeroma Boatenga un Havi Martinesa. Kā arī komandas galvenais treneris Hanss Dīters Fliks dosies uz Vācijas izlasi, nododot galvenā trenera posteni Jūlianam Nagelsmanam.
Emocionāla izvērtās Dortmundes Borussia un Leverkūzenes Bayer spēle, bet nevis rezultāta dēļ (Borussia svinēja pārliecinošu uzvaru ar rezultātu 3:1 un izcīnīja bronzas medaļu godalgas) – ar lielo futbolu atvadījās Lukašs Piščeks, kurš dortmundiešu rindās pavadīja 11 gadus, un dosies uz savu dzimto pilsētu Polijā, kur pārstāvēs 4.līgas klubu, savukārt Bayer rindās savu karjeru noslēguši dvīņu brāļi, Larss un Svens Benderi. Larsam pat izdevies gūt vārtus no 11 metru soda sitiena, dortmundiešu vārtsargam Romanam Burki īsti nepretojoties. Kā arī abas komandas godinājušas galveno tiesnesi Manuelu Grefe, kurš visticamāk aizvadīja pēdējo spēli Bundeslīgā – tiesnesim septembrī paliks 48 gadi, bet maksimāli atļautais vecums tiesnešiem Bundeslīgā ir 47 gadi.
Tuvu nonākšanai Čempionu līgā otro reizi savā vēsturē (pirms tam tiekot Eiropas kausa finālā tālajā 1960.gadā) bija Frankfurtes Eintracht, lielāko daļu no sezonas, pirmām kārtām pateicoties Andrē Silvas (28 vārti) un Filipa Kostiča (14 rezultatīvas piespēles) ieguldījumam, rādīja pārliecinošu sniegumu, bet pazaudēto punktu dēļ čempionāta izskaņā nācās samierināties ar 5.vietu, kas arī ir cienīgs sasniegums, salīdzinājumā ar pagājušās sezonas 9.vietu.
Ar 12 zaudējumiem un vien 7 gūtiem punktiem sezonas pirmajā daļā Mainz 05 likās par acīmredzamu kandidātu uz izkrišanu, bet otrā sezonas daļā kardināli pārveidojusies – 9 uzvaras, tai skaitā pār tādām vienībām kā Minhenes Bayern, RB Leipzig, Wolfsburg un Minhengladbahas Borussia, un vien 3 zaudējumi, kā rezultātā – pakāpiens no 17.vietas uz 12.vietu.
Minhengladbahas Borussia, salīdzinājumā ar pagājušās sezonas 4.vietu un kvalificēšanos Čempionu līgai, veikusi ievērojamu soli atpakaļ. Stipri ietekmēja komandas galējo rezultātu 7 spēļu sērija bez uzvarām (no kurām zaudētas piecas) sezonas vidū, kas noveda pie tā, ka vienība galu galā palikusi 8.vietā un bez Eirokausiem.
Schalke 04 lejupslīde iesākusies jau pagājušosezon (12.vieta, nevienas uzvaras pēdējās 16 spēlēs), un turpinājās līdz ar jaunās sezonas iesākumu. Jau pirmajā spēlē pilnīga kapitulācija pret Minhenes Bayern (0:8), un tādā garā aizritēja arī visa atlikušā sezonas daļa, Schalke 04 vienībai ne reizi nepametot izkrišanas zonu, pavadot pēdējā vietā 29 kārtas un komandu sezonas laikā vadot 5 dažādiem treneriem. Ļoti tuvu Schalke 04 bija Bundeslīgas antirekorda atkārtošanai (31 spēle bez uzvaras), bet apstājās uz 30 spēļu atzīmes, 15.kārtā sagraujot Hoffenheim vienību (4:0). Kopumā Schalke 04 būs par ko padomāt, kā veikt atdzimšanu 2.Bundeslīgā.
Atletico pēdējā kārtā izcīna minimālu uzvaru, un izcīna savu 11. LaLigas titulu
Aizvadītajā nedēļas nogalē Spānijas futbola čempionātā tika izspēlēta pēdējā 38. kārta. Madrides Atletico izbraukumā ar 2:1 pārspēja Valladolid un kļuva par La Liga čempioni.
Kopumā šī sezona izcēlās ar vairākiem zīmīgiem pavērsieniem. Pirmajā pusē Atletico tabulā ieguva ievērojamu pārsvaru, spēlējot gandrīz nevainojami - pirmajās 19 spēlēs izcīnot 16 uzvaras, un piedzīvojot zaudējumu vien reizi. Tomēr otrajā pusē atlēti piedzīvoja pamatīgu krīzi, nākamajās 14 spēlēs uzvarot vien 5 reizes, kas ļāva pārējām 3 komandām no Spānijas lielā četrinieka (Madrides Real, Barcelona un pat Sevilla) pietuvoties bīstami tuvu.
3 kārtas līdz čempionāta beigām Barcelona neizmantoja iespēju, savstarpējā mačā pret Atletico izspēlējot 0:0 un dienu vēlāk par līderi varēja kļūt Real, kura savukārt izšķērdēja savu iespēju pret Sevilla, nospēlējot 2:2. Visbeidzot pirmspēdējā kārtā Atletico bija ārkārtīgi tuvu, lai piedzīvotu izšķirošo klupienu finiša taisnē, tomēr prata 82' un 88' minūtē gūt vārtus un izraut 2:1 pret Osasuna. Tomēr pats pēdējais solis Atletico bija jāsper pēdējā kārtā - vajadzēja viesos uzveikt Valladolid, kurai savukārt derēja tikai uzvara, lai saglabātu cerības uz vietas saglabāšanu augstākajā Spānijas līgā. Atletico pirmo vietu apdraudēja Real, kurai vajadzēja pārspēt Villarreal un cerēt uz Atletico punktu zaudējumiem.
Kā tas visai ierasts šosezon bijis, Atletico nevedās spēles sākums. Madridieši sāka ar vētrainiem uzbrukumiem, taču 18' minūtē pēc Atletico stūra sitiena Valladolid aizskrēja pretuzbrukumā un Plano realizēja izgājienu viens pret vienu. Paralēlajā spēlē šo dāvanu nespēja izmantot Madrides Real, kas pāris minūtes vēlāk arī ielaida cīņā pret Villarreal - precīzs no soda laukuma robežām bija Pino.
Ilgu laiku abās galvenajās spēlēs bija bez izmaiņām, līdz 57' minūtē lieliskus vārtus guva Korea. Argentīnietis labi noorientējās un asi šāva ar pēdas purngalu, kas bija netverams - Atletico tika soli tuvāk vajadzīgajai uzvarai. Zīmīgi, ka šos nepieciešamos otros vārtus Atletico labā guva tieši Svaress, kurš ir rezultatīvākais komandas spēlētājs un kuru pirms sezonas Simeonem bez atlīdzības atdeva Barcelona. Valladolid ļoti rupji kļūdījās, uzdāvinot bumbu urugvajietim, kurš 67' minūtē izmantoja izgājienu vienatnē ar vārtsargu – 2:1.
87' minūtē vārtus beidzot guva arī Madrides Real, izceļoties Benzemā. Šajā brīdī, lai izrautu titulu, Zidāna trenētai komandai vajadzēja pa vienam golam katrā no spēlēm, tomēr pēdējā brīža brīnumi nenotika. Real, aizvadot brīnumainu galotni, kompensācijas laikā gan izrāva 2:1 uzvaru, tomēr Atletico, par spīti ļoti nervozam spēles sižetam, izdarīja no sevis prasīto - uzvarēja cīņu pret Valladolid ar 2:1.
Madrides Atletico izcīnīja 11. Spānijas čempiones titulu kluba vēsturē un otro pēdējās astoņās sezonās, kopš komandu vada Simione. Jau astoto sezonu pēc kārtas La Liga trijniekā iekļuva tieši Madrides Real, Barcelona un Atletico. Šim trio šogad Čempionu līgā pievienosies Sevilla, bet Eiropas līgā Spāniju nākamsezon pārstāvēs Real Sociedad un Real Betis. Vēl vietu Čempionu līgā var izcīnīt Villarreal pie nosacījuma, ja uzvarēs šīs sezonas Eiropas līgas finālu, bet zaudējuma gadījumā startēs Konferenču līgā. Savukārt Spānijas augstāko līgu pameta ne tikai Eibar, bet arī Valladolid un Huesca. Pēdējā kārtā no izkrišanas izglābās Elche, kas pārspēja Athletic Bilbao.
Juve tomēr tiek Čempionu līgā
Pagaišo trešdien Redžo Emīlijā Mapeja stadionā tika aizvadīts Itālijas kausa fināls, kurā tikās nosacītie mājinieki Atalanta un Turīnas Juventus. Spēcīgāki ar 2:1 izrādījās Juventus un 14 reizi kluba vēsturē svinēja Itālijas kausa titulu, pirmo kopš 2018. gada. Zīmīgi, ka savu atvadu spēli Juve rindās aizvadīja ilggadējais kluba vārtsargs Džanluidži Bufons, kurš ar Juve tagad jau ir izcīnījis sešas šādas trofejas un ir rekordists. Jāpiemin, ka ar ievērojamu panākumu izcēlās Krištianu Ronaldu, kurš nu uzvarējis Itālijas, Spānijas un Anglijas kausa izcīņās.
Mača sākumā bīstami uzbruka Atalanta, taču pirmie vadībā izvirzījās tieši Juventus, kad 31' minūtē pēc pretuzbrukuma pretinieku soda laukuma krita Ronaldu, taču blakus atradās Vestons Makenijs, kurš piespēlēja Dejanam Kuluševskim, kurš ar skaistu sitienu ieraidīja bumbu vārtu tīkliņā, gūstot vārtus pret savu bijušo komandu tik nozīmīgā mirklī, taču desmit minūtē vēlāk Atalanta atjaunoja neizšķirtu uz tablo. Pēc rupjas Turīnas spēlētāju kļūdas vārtus guva ukrainis Ruslans Maļinovskis.
Otrajā puslaikā Federiko Kjezam bija iespēja vēlreiz izvirzīt vadībā Juve, kad pēc elegantas Ronaldu piespēles viņš trāpīja pa vārtu pārliktni, taču mača 73' minūtē tieši Kjeza revanšējās pēc lieliskas kombinācijas. Itālis piespēlēja pirmo vārtu autoram Kuliševskim, kurš nekavējoties atdeva piespēli atpakaļ Kjezam, un viņš pārspēja Atalanta vārtsargu Pjerluidži Gollīni. Neilgi pēc šī vārtu guvuma viņš tika nomanīts, taču Juventus spēja noturēt uzvaru un svinības varēja sākties.
Atgriežoties A Sērijā, Turīnas Juventus ar 4:1 izcīnīja svarīgu uzvaru pret Bologna, bet cīņā par Čempionu līgu Andrea Pirlo padotajiem liktenis izšķīrās citā stadionā. Šajā mačā uz rezervistu soliņa tika atstāts čempionāta rezultatīvākas spēlētājs Ronaldu, kurš šajā sezonā A Sērijā izcēlies ar 29 vārtu guvumiem, taču ir liela iespēja, ka šajā starpsezonas pārtraukumā portugāļu superzvaigzne varētu arī pamest Turīnas grandu. Uzvarētāju labā ar diviem vārtu guvumiem izcēlās Alvaro Morata, taču ar šo uzvaru vien nepietika, jo vajadzēja, lai Milan vai Napoli zaudētu punktus.
Taču Milan ieguva vicečempiones godu ar 2:0 uzvarot pret kausa finālā Juve zaudējušo Atalanta, kura tieši pirms šīs spēles atradās otrajā vietā un tādējādi nokrita uz trešo vietu. Abus vārtus Milāniešu labā guva Frenks Kesjē, realizējot divus vienpadsmit metru soda sitienus.
Juve atlika vien cerēt uz Napoli un Verona spēli, kurā līdz 60' minūtei uz tablo bija bezvārtu neizšķirts, taču vadībā izvirzījās tieši Napoli, kad Amirs Rahmani guva vārtus un nometa Juventus uz piekto pozīciju. Šajā mačā par kvēlākajiem Veronas faniem kļuva tieši Juventus fani, jo deviņas minūtes vēlāk Verona izlīdzināja rezultātu un noturēja 1:1 neizšķirtu līdz spēles beigām, tādējādi Juventus varēja svinēt vēlreiz.
Interesantas cīņas arī tika aizvadītas par 7. vietu un iespēju nākamgad startēt Konferenču līgā. Sassuolo ar 2:0 pieveica Lazio un uz brīdi pacēlās uz kāroto septīto vietu, taču AS Roma, kas mača gaitā bija iedzinējos ar 0:2, spēja atspēlēties un, pateicoties Henrika Mhitarjana vārtiem 85' minūtē, izrāva neizšķirtu un septīto vietu.
Lille nomet no troņa PSG
Francijas Ligue 1 čempionāta pēdējā 38. kārtā tika noskaidrots čempions, kad Lille ar 2:1 uzvaru pret Angers to sev garantēja. Lille šis ir ceturtais čempionu tituls kluba vēsturē un pirmais kopš 2011. gada. Abus uzvaras nesošos vārtus pirmajā puslaikā guva Džonatans Deivids, kuram tie ir 13 čempionātā šosezon un Buraks Jilmaz, kurš ir rezultatīvākais vienībā ar 16 vārtu guvumiem. Abi šie futbolisti kopā sakombinējuši 29 vārtu guvumus Francijas Ligue 1 čempionātā un ir liels iemesls kādēļ Lille svin titulu. Lille čempionāta 38 spēlēs sakrāja 83 punktus un šajā kārtā, lai svinētu čempiona titulu pietika ar jebkādu uzvaru.
PSG kas palika otrajā vietā turnīra tabulā ar 82 punktiem, izbraukumā izcīnīja 2:0 uzvaru pret Brestu, kas jau bija nokārtojusi palikšanu augstākajā līgā. Pirmajā puslaika Neimars nerealizēja vienpadsmit metru soda sitienu, taču PSG puslaika beigās tomēr izvirzījās vadībā, kad pretinieki iesita savos vārtos. Otrajā puslaikā Kilians Mbapē dubultoja rezultātu, gūstot savu 27 vārtu guvumu čempionātā un kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju.
Čempionāta trešajā vietu un ceļazīmi uz Čempionu līgas Playoff kārtu ieguva Monaco, kas nospēlē 0:0 neizšķirti pret septītajā vietā palikušo Lens, kura pēdējās četrās spēlēs spēja izcīnīt tikai vienu punktu un zaudēja vietu Eirokausos. Monaco čempionāta 38 kārtas spēlēs iekrāja 78 punktus, taču tuvākā sekotāja Lyon ar 3:2 piekapās Nice. Vēl pirms šīs kārtas Lyon no Monaco atpalika vien par punktu un Monaco nospēlējot neizšķirti, tādējādi dodot iespēju Lyon pārcelties uz trešo vietu, taču nespējot nosargāt savus vārtus neskartus, Lyon zaudējumā pret Nice un ar 76 punktiem palika vien Eiropas līgā zonā, kurā arī vietu ir garantējusi Marseille.
Stade Rennais ar 2:0 uzvaru pret Nimes cīņa par sesto vietu apsteidza Lens, iegūstot iespēju nākamgad startēt jaunizveidotajā UEFA Konferenču līgā. Vēl pirms šīs kārtas Lens atradās par diviem punktiem augstāk nekā Stade Rennais, jo pēdējās trīs kārtas spēlēs Stade Rennais nācās spēkoties pret Bordeaux, PSG un Monaco, kur izcīnīja tikai vienu punktu pret PSG, taču PSG un Lens sev labvēlīgās spēles rezultātā tika pie sestās vietas un Eirokausiem.
Vēl nedēļas vidū par Francijas kausa izcīņas uzvarētājiem kļuva PSG, kuri ar 2:0 pieveica AS Monaco.
Comments